Boletopsis pelēkais (Boletopsis grisea)
- Nodaļa: Basidiomycota (Basidiomycetes)
- Apakšnodaļa: Agaricomycotina (Agaricomycetes)
- Klase: Agaricomycetes (Agaricomycetes)
- Apakšklase: Incertae sedis (neskaidra atrašanās vieta)
- Kārtība: Thelephorales (teleforisks)
- Ģimene: Bankeraceae
- Ģints: Boletopsis (Boletopsis)
- Tips: Boletopsis grisea (Boletopsis grey)
:
- Scutiger griseus
- Ietīts astoņkājis
- Polyporus earlei
- Polyporus maximovicii
Cepure ir stipra ar diametru no 8 līdz 14 cm, sākumā puslodes, pēc tam neregulāri izliekta, ar vecumu tā saplacinās ar ieplakām un izspiedumiem; mala ir velmēta un viļņota. Āda ir sausa, zīdaina, matēta, no brūngani pelēkas līdz melnai.
Poras ir mazas, blīvas, apaļas, no baltas līdz pelēcīgi baltai krāsai, vecos paraugos melnīgas. Caurules ir īsas, tādā pašā krāsā kā poras.
Kāts ir spēcīgs, cilindrisks, stingrs, sašaurināts pie pamatnes, tādā pašā krāsā kā cepure.
Mīkstums ir šķiedrains, blīvs, balts. Griežot, tas iegūst rozā nokrāsu, pēc tam kļūst pelēks. Rūgta garša un viegla sēņu smarža.
Reta sēne. Parādās vasaras beigās un rudenī; galvenokārt aug smilšainās nabadzīgās augsnēs sausos priežu mežos, kur veido mikorizu ar parasto priedi (Pinus sylvestris).
Neēdama sēne, pateicoties izteiktai rūgtenai garšai, kas saglabājas pat pēc ilgstošas vārīšanas.
Boletopsis pelēkais (Boletopsis grisea) ārēji atšķiras no Boletopsis baltmelnās (Boletopsis leucomelaena) ar vairāk tupus ieradumu – tās kāja parasti ir īsāka un cepure platāka; mazāk kontrastējoša krāsa (vislabāk to spriest pēc pieaugušiem, bet vēl ne pārgatavojušiem augļķermeņiem, kas abās sugās kļūst ļoti melni); atšķiras arī ekoloģija: pelēkā svira ir tikai priede (Pinus sylvestris), bet melnbaltā – egles (Picea). Abu sugu mikroīpašības ir ļoti līdzīgas.