Krievijā nav federālā likuma par mājas un pilsētu dzīvniekiem. Pirmais un arī pēdējais un neveiksmīgais mēģinājums pieņemt šādu likumu tika veikts pirms desmit gadiem, un kopš tā laika situācija ir kļuvusi kritiska. Cilvēkiem ir saspringtas attiecības ar dzīvniekiem: dažreiz dzīvnieki uzbrūk, dažreiz paši dzīvnieki cieš no cietsirdīgas izturēšanās.
Jaunajam federālajam likumam jākļūst par dzīvnieku konstitūciju, saka Natālija Komarova, Domes Dabas resursu, dabas pārvaldības un ekoloģijas komitejas priekšsēdētāja: tajā tiks precizētas dzīvnieku tiesības un cilvēku pienākumi. Likuma pamatā būs Eiropas konvencija par mājdzīvnieku aizsardzību, kurai Krievija nav pievienojusies. Nākotnē būtu jāievieš dzīvnieku tiesību komisāra amats, kā tas, piemēram, tiek darīts Vācijā. "Mēs skatāmies uz Eiropu, visvairāk uz Angliju," saka Komarova. "Galu galā viņi joko par angļiem, ka viņi mīl savus kaķus un suņus vairāk nekā bērnus."
Jauno dzīvnieku likumu lobēja gan dzīvnieku tiesību aktīvisti, gan ierindas pilsoņi, gan tautas mākslinieki, stāsta viens no projekta izstrādātājiem, Krievijas dzīvnieku aizsardzības biedrības “Fauna” priekšsēdētājs Iļja Bluvšteins. Visi ir noguruši no situācijas, kurā viss, kas saistīts ar pilsētas dzīvniekiem, atrodas ārpus juridiskās jomas. “Piemēram, šodien zvanīja vientuļa sieviete – viņa nokļuva slimnīcā citā pilsētā, viņa nevar pārvietoties, un viņas kaķis bija ieslēgts viņas dzīvoklī. Es nevaru atrisināt šo problēmu – man nav tiesību uzlauzt durvis un dabūt ārā kaķi,” skaidro Bluvšteins.
Sanktpēterburgietei Natālijai Smirnovai mājdzīvnieku nav, taču arī viņa vēlas, lai beidzot tiktu pieņemts likums. Viņai ļoti nepatīk, ka, dodoties skraidīties pa māju Kaļiņinskas rajonā, viņa vienmēr paņem līdzi gāzes baloniņu – no suņiem, kas ar skaļu riešanu skrien pēc viņas. “Būtībā tie nav bezpajumtnieki, bet gan saimnieku suņi, kuri nez kāpēc ir bez pavadas,” stāsta Smirnova. "Ja nebūtu aerosola un labas reakcijas, man jau vairākas reizes būtu nācies veikt injekcijas pret trakumsērgu." Un suņu saimnieki viņai vienmēr atbild, lai sportotu citā vietā.
Likumā būtu jāfiksē ne tikai dzīvnieku tiesības, bet arī saimnieku pienākumi – sakopt pēc saviem mīluļiem, uzlikt suņiem uzpurņus un pavadas. Turklāt pēc likumdevēju plāna šīs lietas būtu jāuzrauga pašvaldības policijas specvienībai. “Tagad cilvēki domā, ka mājdzīvnieki ir viņu pašu bizness: cik gribu, tik saņemu, tik daru ar viņiem,” stāsta deputāte Komarova. "Likums uzliks par pienākumu pret dzīvniekiem izturēties humāni un pareizi tos turēt, lai tie netraucētu citiem cilvēkiem."
Lieta ir tajā, ka trūkst ne tikai zoodārza likumu, bet arī zoodārza kultūras, tam piekrīt jurists Jevgeņijs Černousovs: “Tagad var dabūt lauvu un pastaigāties ar to rotaļu laukumā. Ar cīņas suņiem var staigāt bez uzpurņa, pēc tiem netīrīt.”
Tas nonāca līdz tam, ka pavasarī vairāk nekā puse Krievijas reģionu rīkoja piketus, prasot vismaz vietējā līmenī izveidot un pieņemt dzīvnieku likumus. Voroņežā viņi ierosināja pieņemt likumu, kas aizliedz pastaigāties suņiem pludmalēs un sabiedriskās vietās. Sanktpēterburgā plāno aizliegt pastaigāties ar suņiem bērniem līdz 14 gadiem, jo dažu šķirņu suņus neturēs pat pieaugušais. Tomskā un Maskavā viņi vēlas saistīt mājdzīvnieku skaitu ar dzīvojamo platību. Tiek pat domāts, ka pēc Eiropas parauga tiks izveidots valsts patversmju tīkls suņiem. Valsts vēlas kontrolēt arī jau esošo privāto patversmju darbību. Viņu īpašnieki nav apmierināti ar šo izredzēm.
Patversmes saimniece un Sanktpēterburgas Sabiedriskās mājdzīvnieku padomes deputāte Tatjana Šeina uzskata, ka valstij nevajadzētu precizēt, kurus dzīvniekus turēt patversmē un kādus eitanāzēt vai sūtīt uz ielas. Viņa ir pārliecināta, ka tā ir patversmju īpašnieku asociācijas rūpe, pie kā viņa šobrīd strādā.
Vēl skarbāk izsakās Maskavas patversmes Alma saimniece Ludmila Vasiļjeva: “Mēs, dzīvnieku mīļotāji, bezpajumtnieku problēmu tik daudzus gadus risinām paši, cik vien varējām: atradām, pabarojām, ārstējām, izmitinājām. , valsts mums nekādi nepalīdzēja. Tāpēc nekontrolējiet mūs! Ja vēlaties atrisināt bezpajumtnieku problēmu, palaidiet sterilizācijas programmu.
Jautājums par klaiņojošo suņu populācijas regulēšanu ir viens no strīdīgākajiem. Domes projekts piedāvā obligātu sterilizāciju; kaķi vai suni viņi varēs iznīcināt tikai tad, ja speciālā veterinārā ekspertīze pierādīs, ka dzīvnieks ir smagi slims vai bīstams cilvēka dzīvībai. "Tas, kas pašlaik notiek, piemēram, Kemerovā, kur no pilsētas budžeta tiek maksāta nauda organizācijām, kas šauj klaiņojošus suņus, ir nepieņemami," skarbi saka Komarova.
Starp citu, plānos ietilpst vienotas pazudušo dzīvnieku datu bāzes izveide. Visiem mājdzīvnieku suņiem un kaķiem tiks piešķirts mikročips, lai, ja tie pazustu, tos varētu atšķirt no klaiņojošiem.
Ideālā variantā likumprojekta izstrādātāji vēlētos ieviest nodokli par dzīvniekiem, kā tas ir Eiropā. Piemēram, suņu audzētājiem tad būtu skaidrāki plāni – par katru kucēnu būtu jāmaksā. Kamēr šāda nodokļa nav, dzīvnieku tiesību aktīvists Bluvšteins ierosina uzlikt par pienākumu audzētājiem iesniegt pircēju pieteikumus par nākamajiem pēcnācējiem. Suņu audzētāji ir sašutuši. “Kā gan cilvēks mūsu nestabilajā dzīvē var garantēt, ka viņš noteikti paņems sev kucēnu,” sašutusi ir Bulterjeru audzētāju kluba priekšsēdētāja Larisa Zagulova. "Šodien viņš vēlas - rīt apstākļi ir mainījušies vai nav naudas." Viņas patoss: atkal lai suņa lietām seko nevis valsts, bet gan profesionālā suņu audzētāju sabiedrība.
Zagulovas klubam tāda pieredze jau ir. «Ja patversmē ir «bulka»,» stāsta Zagulova, «zvana no turienes, paņemam, sazināmies ar saimnieku – un tīrasiņu suņa saimnieku ir diezgan viegli noskaidrot, un tad vai nu atgriežamies. viņam vai atrodiet citu īpašnieku."
Deputāte Natālija Komarova sapņo: kad likums tiks pieņemts, Krievijas dzīvnieki dzīvos kā Eiropā. Tiesa, tas nāk no debesīm, taču viena problēma joprojām pastāv: "Mūsu cilvēki nav morāli sagatavoti tam, ka pret dzīvniekiem jāizturas civilizēti."
Jau šogad skolās un bērnudārzos sāks rīkot īpašas nodarbību stundas, kas veltītas dzīvniekiem, aicinās dzīvnieku tiesību aizstāvjus, bērnus vedīs uz cirku. Ideja ir tāda, ka arī vecāki tiks iespaidoti caur saviem bērniem. Un tad varēs aplikt ar nodokli mājdzīvniekus. Kļūt gluži kā Eiropā.