Saturs
Pamaniet sasniegumus, akcentējiet stiprās puses, nevis kļūdas un nepārmetiet. Mūsu eksperti ir pārliecināti, ka mēs varam mazināt jūsu bērna skolas stresu. Paliek prasīgam.
Pamatidejas
- Veidojiet pārliecību: atbalstiet, neskatoties uz kļūdām. Palīdz pārvarēt grūtības. Nekritizējiet.
- Mudiniet: ievērojiet jebkādu, ne tikai izglītojošu, bērna interesi. Koncentrējieties uz viņa talantiem: zinātkāri, humoru, veiklību…
- Iedrošiniet: uztveriet skolu kā sava bērna ikdienas dzīves sastāvdaļu. Viņam jāzina, ka no viņa tiek gaidītas pūles, un jāsaprot, ka viņš pagaidām tikai gūst zināšanas.
Nesteidzies
“Bērns nepārtraukti attīstās,” atgādina bērnu psiholoģe Tatjana Bedņika. – Šis process var būt ļoti aktīvs, bet citreiz it kā sastingst, gūstot spēkus nākamajam izrāvienam. Tāpēc pieaugušajiem vajadzētu ļaut sev “samierināties” ar to, kāds bērns ir tagad. Nesteidzies, neuzstāj, nespied visu uzreiz labot, kļūt savādākam. Gluži pretēji, ir vērts ieklausīties bērnā, novērot, palīdzot viņam paļauties uz viņa pozitīvajām pusēm un atbalstīt viņu, kad parādās vājības.
Izmantojiet kļūdas
Nekļūdās, kā zināms, tas, kurš neko nedara. Ir arī otrādi: tas, kurš kaut ko dara, ir nepareizi. Vismaz reizēm. "Māciet bērnam analizēt neveiksmju cēloņus - tā jūs iemācīsit viņam skaidri saprast, kas tieši noveda pie kļūdas," iesaka attīstības psihologs Andrejs Podoļskis. – Precizējiet to, kas paliek nesaprotams, palūdziet pārtaisīt vingrojumu mājās, pārstāstiet slikti apgūto mācību stundu. Esiet gatavs pats no jauna izskaidrot nesen pārklātā materiāla būtību. Bet nekad nedari uzdevumu viņa vietā – dari to kopā ar bērnu. “Ir labi, ja kopīga radošums attiecas uz sarežģītiem un radošiem uzdevumiem,” precizē psiholoģe Tamāra Gordejeva, “bioloģijas projekts, grāmatas apskats vai eseja par brīvu tēmu. Pārrunājiet ar viņu jaunas idejas, kopīgi meklējiet literatūru, informāciju internetā. Šāda (“biznesa”) pieredze saskarsmē ar vecākiem, jaunas prasmes palīdzēs bērnam kļūt pašpārliecinātākam, mēģināt, kļūdīties un pašam meklēt jaunus risinājumus.”
Lasīt vairāk:
- Nokārtot eksāmenu: 5 sagatavošanās stratēģijas un psihologa komentāri
"Nav nekā nomierinošāka un atjaunojošāka par kopīgām aktivitātēm ar ģimeni," piebilst Tatjana Bedņika. “Ēdienu gatavošana, gatavošana, spēļu spēlēšana kopā, izrādes vai filmas skatīšanās un komentēšana — tik daudz neredzamu, bet fundamentālu mācīšanās veidu!” Viedokļu dalīšana, sevis salīdzināšana ar citiem, reizēm pretnostatīšana – tas viss palīdz attīstīt kritisko prātu, kas, savukārt, palīdzēs paskatīties uz situāciju no malas un noturēt stresu distancē.
Vai ir jautājums?
- Psiholoģiskās un pedagoģiskās rehabilitācijas un korekcijas centrs “Strogino”, t. (495) 753 1353, http://centr-strogino.ru
- Psiholoģiskais centrs IGRA, t. (495) 629 4629, www.igra-msk.ru
- Pusaudžu centrs “Šķērsiela”, t. (495) 609 1772, www.perekrestok.info
- Psiholoģiskās konsultācijas un psihoterapijas centrs “Genesis”, tālr. (495) 775 9712, www.ippli-genesis.ru
Andreja Končalovska komentārs
“Manuprāt, vecāku galvenais uzdevums ir radīt bērnam vidēji labvēlīgus apstākļus. Jo cilvēks degradējas absolūti labvēlīgajos, tāpat kā absolūti nelabvēlīgajos. Tas ir, tas nedrīkst būt pārāk auksts vai karsts. Jums nevar būt viss. Jūs nevarat nekur aiziet vai ēst visu, ko vēlaties. Nav iespējams, ka viss ir iespējams – ir lietas, kas nav iespējamas! Un ir lietas, kas ir iespējamas, bet tās ir jānopelna. Un ir lietas, kas jums jādara, lai gan jūs to nevēlaties. Vecākiem nevajadzētu būt tikai draugam. Dzīvi veido bezgalīgs skaits ierobežojumu, jo mēs vienmēr vēlamies to, kā mums nav. Tā vietā, lai mīlētu to, kas mums ir, mēs vēlamies iegūt to, kas mums patīk. Un ir daudz nevajadzīgu vajadzību. Un dzīve nesakrīt ar to, ko mēs vēlamies. Mums kaut kas ir jānopelna un kaut kas jāapzinās kā kaut kas tāds, kas mums nekad nebūs. Un vecāka uzdevums ir gādāt, lai bērns šo domu apgūst. Tā, protams, ir cīņa. Bet bez tā cilvēks nekļūs par cilvēku.
Plānojiet kopā
“Kāds ir labākais laiks mājasdarbu pildīšanai; vispirms uzņemties vieglāko vai grūtāko; kā pareizi organizēt darba vietu – vecākiem ir jāmāca bērnam plānot savu ikdienu, – stāsta skolas psiholoģe Natālija Evsikova. "Tas viņam palīdzēs pieņemt lēmumus vieglāk, kļūt mierīgākam – viņš pārstās sēdēt pie rakstāmgalda pēdējā brīdī pirms gulētiešanas." Pārrunājiet ar viņu viņa darbu, izskaidrojiet, kas ir vajadzīgs un kāpēc, kāpēc tas tā jāorganizē. Laika gaitā bērns iemācīsies patstāvīgi plānot savu laiku un organizēt telpu. Bet vispirms vecākiem jāparāda, kā tas tiek darīts, un jādara tas kopā ar viņu.
Radīt motivāciju
Bērnam ir interese, ja viņš labi saprot, kāpēc mācās. "Runājiet ar viņu par visu, kas viņu aizrauj," iesaka Tamāra Gordejeva. "Atgādiniet man: veiksme nāk, ja mēs mīlam to, ko darām, baudām to, saskatām tam jēgu." Tas palīdzēs bērnam izprast viņa vēlmes, labāk izprast viņu intereses. Neprasiet daudz, ja jūs pats neesat īpaši ieinteresēts mācīties, lasīt, apgūt jaunas lietas. Un otrādi, aktīvi demonstrējiet savu zinātkāri par jaunām lietām, ja mācāties visu mūžu. “Jūs varat pievērst viņa uzmanību zināšanām un prasmēm, kas viņam būs nepieciešamas, lai piepildītu bērnības sapni,” skaidro Andrejs Podoļskis. Vai vēlaties būt kinorežisors vai ārsts? Režijas nodaļā tiek pētīta tēlotājmākslas un literatūras vēsture. Un ārstam ir jāzina bioloģija un ķīmija... Kad ir perspektīva, bērnam ir liela vēlme pēc iespējas ātrāk tikt pie sava sapņa. Bailes pazūd un mācīties kļūst interesantāk.”
Izglītot bez apspiešanas
Nesakaitināties no neveiksmēm un izvairīšanos no pārmērīgas aizsardzības varētu formulēt kā dubultu pedagoģijas likumu. Natālija Evsikova piedāvā metaforu: “Bērns mācās braukt ar velosipēdu. Kad tas nokrīt, vai mēs dusmojamies? Protams, nē. Mēs viņu mierinām un iedrošinām. Un tad mēs skrienam blakus, atbalstot velosipēdu un tā tālāk, līdz tas pats brauc. Tāpat būtu jādara arī attiecībā uz mūsu bērnu skolas lietām: izskaidrot nesaprotamo, runāt par to, kas ir interesants. Dariet viņiem kaut ko jautru vai grūtu. Un, sajutuši bērna pretdarbību, pamazām novājinām savējo – tā atbrīvosim vietu viņa patstāvīgai attīstībai.
Marina, 16 gadus veca: “Viņiem rūp tikai mani panākumi”
“Vecākus interesē tikai manas atzīmes, uzvaras olimpiādēs. Viņi skolā bija taisni A skolēni un doma neatzīst, ka es varu mācīties sliktāk. Viņi uzskata B fizikā par viduvēju! Mamma ir pārliecināta: lai dzīvotu cienīgi, ir jāizceļas. Viduvējība ir viņas obsesīvās bailes.
No sestās klases mācos pie audzinātāja matemātikā, no septītās – ķīmijā un angļu valodā, bioloģijā – pie tēva. Māte stingri kontrolē visas skolas atzīmes. Katra semestra sākumā viņa stundu sazinās ar katru no skolotājiem, uzdod tūkstošiem jautājumu un visu pieraksta kladē. Krievu skolotāja reiz mēģināja viņu atturēt: "Neuztraucieties, viss būs kārtībā!" Cik man bija kauns! Bet tagad es domāju, ka sāku vairāk līdzināties saviem vecākiem: gada beigās ieguvu B grādu ķīmijā un visu vasaru jutos briesmīgi. Es pastāvīgi domāju par to, kā es varētu neattaisnot viņu cerības.
Alise, 40: “Viņa atzīmes nav pasliktinājušās!”
“No pirmās klases tas notika šādi: Fjodors pēc skolas pildīja mājasdarbus, un es tos pārbaudīju vakarā. Viņš laboja kļūdas, pārstādot man mutiskus uzdevumus. Tas neaizņēma vairāk par stundu, un es domāju, ka esmu atradis labāko veidu, kā palīdzēt savam dēlam. Taču līdz ceturtajai klasei viņš sāka arvien vairāk buksēt, kaut kā izpildīja mājasdarbus, un katru vakaru mēs beidzāmies ar strīdu. Es nolēmu to apspriest ar skolas psihologu un biju šokēts, kad viņš man paskaidroja, kas īsti notiek. Izrādās, ka katru dienu dēls gaidīja manu vērtējumu un varēja atpūsties tikai pēc tam, kad pabeidzu pārbaudīt nodarbības. To negribēdams, turēju viņu spriedzē līdz vakaram! Psihologs ieteica nedēļas laikā mainīt savu rīcību. Paskaidroju dēlam, ka viņam uzticos un zinu, ka viņš jau pats tiek galā. Kopš tā brīža, atgriežoties no darba, es tikai jautāju Fjodoram, vai nav radušās grūtības ar nodarbībām un vai nepieciešama palīdzība. Un dažu dienu laikā viss mainījās – ar vieglu sirdi viņš ķērās pie nodarbībām, zinot, ka tās vairs un atkal nebūs jāpārkārto. Viņa atzīmes nav uzlabojušās.