Saskaņā ar savu misiju MedTvoiLokony redakcijas kolēģija dara visu iespējamo, lai nodrošinātu uzticamu medicīnisku saturu, ko atbalsta jaunākās zinātnes atziņas. Papildu karodziņš “Pārbaudīts saturs” norāda, ka rakstu ir pārskatījis vai tieši uzrakstījis ārsts. Šī divpakāpju pārbaude: medicīnas žurnālists un ārsts ļauj mums nodrošināt augstākās kvalitātes saturu atbilstoši pašreizējām medicīnas zināšanām.

Mūsu apņemšanos šajā jomā, cita starpā, ir novērtējusi Veselības žurnālistu asociācija, kas MedTvoiLokony redakcijai piešķīra Lielā pedagoga goda nosaukumu.

Intubācija ir plastmasas caurules ievietošana trahejā, lai atvērtu elpceļus. Traheja ir orgāns, kas atbild par gaisa kustību uz plaušām. Caurules intubāciju sauc par endotraheālo intubāciju. Endotraheālā caurule tiek ievietota trahejā, ievietojot to caur mutes dobumu. Izņēmuma gadījumos, kad nav citas piekļuves, trahejas caurule tiek ievietota trahejā caur degunu. Intubācija ir procedūra, kas tiek veikta ne tikai plānveida operācijas laikā, bet arī ārkārtas gadījumos.

Intubācija - kas tas ir?

Trahejas intubācija ietver plastmasas caurules ievietošanu trahejā – procedūras mērķis ir atvērt elpceļus. Pareizi novietota caurule pasargā pacientu no aspirācijas ar pārtiku. Ierīce ir izstrādāta, lai nodrošinātu pareizu plaušu ventilāciju, izmantojot respiratoru vai pašpiepūšamo maisiņu. Intubāciju veic anesteziologs vai feldšeris.

Trahejas intubācija ir sarežģīta procedūra. To ne vienmēr var veikt pirmsslimnīcas apstākļos. Atšķirībā no epiglotēšanas metodēm, procedūra aizņem ilgāku laiku un ir riskanta. Procedūra vienmēr jāveic kvalificētai personai ar lielu pieredzi pacientu intubācijā.

Pacienta intubācija – indikācijas

Indikācijas pacienta endotraheālai intubācijai ir:

  1. Elpošanas orgānu aizsardzība – šī procedūra tiek veikta akūtas elpošanas mazspējas gadījumā. Pacientam jābūt intubētam, lai novērstu asiņu vai kuņģa satura aspirāciju. Trahejas intubāciju veic arī tad, ja oksigenācija nav iespējama ar sejas masku.
  2. Reanimācijas veikšana – trahejas caurules nostiprināšana atjauno pareizu gaisa sūknēšanu plaušās. Trahejas intubācija jāveic, kamēr pacients ir bezsamaņā vai neelpo. Šo metodi izmanto dzīvībai bīstamos gadījumos.
  3. Anestēzijas līdzekļa ievadīšana – procedūru veic arī tad, ja nepieciešams lietot muskuļu relaksantu. Procedūras indikācija ir pacienta piedalīšanās operācijā vispārējā anestēzijā, kurai nepieciešama mehāniskā ventilācija.

Mutes un deguna intubācija

Ir divi intubācijas veidi – caur muti vai caur degunu. Nepieciešamais aprīkojums ir endotraheālā caurule un laringoskops. Reizēm anesteziologs var izmantot vadotni, orofaringeālo caurulīti un īpašu satvērēju. Mutes intubācija vairumā gadījumu ir visizplatītākā izvēles metode. Trahejas caurules izmēram vienmēr jāatbilst pacienta vecumam, dzimumam un uzbūvei.

Mutes intubācija ir caurules ievietošana gaisa caurulē starp balss saitēm. Caurules galu novieto virs trahejas bifurkācijas, un tā vienmēr ir skaidri noteikta vieta. Intubācija caur degunu paredz caurulītes ievietošanu nazofarneksā – kad kaklā ir redzams caurules gals, ārsts izmanto laringoskopu.

Abas metodes nav savstarpēji aizstājamas. Perorālo intubāciju galvenokārt izmanto pieaugušo ārstēšanā. Savukārt deguna intubāciju izmanto jaundzimušo un cilvēku ārstēšanai pēc orofaringālās operācijas. Šīs metodes atšķiras arī pēc izmantoto piederumu veida – deguna intubācijai tiek izmantotas garākas un šaurākas caurules, kas ir izliektākas nekā perorālajai intubācijai.

Intubācija – citas metodes

Ātro intubāciju parasti izmanto, ja endotraheālās caurules ievietošana var ļaut kuņģa saturam iekļūt elpošanas sistēmā. Riska grupā ietilpst cilvēki ar aptaukošanos, grūtnieces, cilvēki ar kuņģa-zarnu trakta obstrukciju un cilvēki ar pilnu vēderu. To lieto arī tad, ja pacientam jāoperē pēkšņi.

Retrogrāda intubācija ir procedūra, kas ietver ādas, zemādas audu un cricothyroid saišu punkciju. Rezultātā tiek izveidota atvere, caur kuru vadotni var ievietot balsenē. Ierīce ir vērsta uz mutes dobumu un ievieto tajā endotraheālo caurulīti. Atšķirībā no perorālās intubācijas, tai nav nepieciešams izmantot laringoskopu. Kad pacients ir intubēts, ārsts noņem vadotni.

Intubācija – soli pa solim

Procedūras laikā pacienta galva ir jāatliek atpakaļ, lai palīdzētu klīnicistam vadīt cauruli. Endotraheālā caurule tiek ievietota, izmantojot laringoskopu – laringoskopu izmanto, lai apgaismotu mutes dobumu un noturētu mēli stabilā stāvoklī. Procedūras laikā ārsts ievada cauruli ar vienu roku, izmantojot laringoskopu, kas uzstādīts 45 grādu leņķī. Tas ļauj caurulei iekļūt trahejā. Nokļūstot tur, ārsts noņem laringoskopu un caurulei pievieno ventilatoru vai manuālu reanimatoru.

Intubācija - komplikācijas

Intubācija, tāpat kā jebkura medicīniska procedūra, rada komplikāciju risku. Visbiežāk sastopamās komplikācijas ir:

  1. iekaisis kakls,
  2. klepus,
  3. aizsmakums,
  4. grūtības norīt siekalas
  5. zobu bojājumi,
  6. deģeneratīvas izmaiņas balsenē,
  7. saaugumi,
  8. striktūras.

Lai izvairītos no veselības sarežģījumiem, ārsts pēc procedūras pārbauda caurules stāvokli. Papildus iepriekšminētajiem riskiem ir vērts pieminēt, ka pastāv arī balss saišu pārduršanas un bojājumu risks – tomēr tie ir reti gadījumi, kas izriet no īpaši nelabvēlīgiem anatomiskiem apstākļiem. Deguna intubācijas laikā var rasties gļotādas asiņošana

Eksstubācija - kas tas ir?

Tas ir trahejas caurules noņemšana no trahejas. Tomēr, pirms tas notiek, pacientam ir patstāvīgi jāelpo, jāreaģē uz komandām un jābūt klepus refleksam. Pirms caurules izņemšanas no trahejas pacients saņem skābekli. Ārsts arī uzrauga asins piesātinājumu ar skābekli. Ekstubācija rada arī zināmu komplikāciju risku.

Atstāj atbildi!