Smadzenes vai baktērijas: kas mūs kontrolē?
Kāpēc ikviens nevar zaudēt svaru, atmest smēķēšanu vai sākt uzņēmējdarbību? Dažiem panākumi ir dzīvesveids, citiem - nesasniedzams sapnis un skaudības objekts. No kurienes nāk pārliecināti, aktīvi, optimistiski cilvēki? Kā būt starp viņiem? Un kāda loma šajā gadījumā ir pārtikai? Sensacionāls Oksfordas zinātnieku atklājums var uz visiem laikiem mainīt mūsu izpratni par cilvēka ķermeni un tā personību.
Vai jūs domājat, ka smadzenes ir visietekmīgākais orgāns mūsu ķermenī? Noteikti. Bet viņam, tāpat kā jebkuram valdniekam, ir padomnieki, ministri un sabiedrotie, kas īstajā laikā velk virves. Un šajā spēlē zarnās ir visvairāk trumpju: tajā dzīvo apmēram triljons 500 sugu baktēriju un kopējais svars ir 1 kg. Viņu ir vairāk nekā zvaigznes galaktikā, un katram ir sava teikšana.
Oksfordas zinātnieki Džons Bienenštoks, Volfgangs Kūnss un Pols Forsīts pētīja cilvēka mikrobiotu (zarnu mikroorganismu kolekciju) un izdarīja fenomenālu secinājumu: zarnu iekšienē dzīvojošajām baktērijām ir ietekme, par kuru mēs nevarējām aizdomāties.
Jūs, iespējams, esat dzirdējuši par emocionālo inteliģenci vairāk nekā vienu reizi. Pašpilnveidošanās apmācības, emocionālās inteliģences stūrakmens ir cilvēka spēja pareizi saprast savas un citu cilvēku emocijas un rezultātā tās pārvaldīt. Tātad tā līmenis ir pilnībā atkarīgs no mikrobiotas sastāva! Zarnu baktērijas tieši ietekmē nervu sistēmu, tās spēj mainīt cilvēka uzvedību un pat iedvesmot vēlmes, programmējot, lai apmierinātu mikroskopisko iedzīvotāju vajadzības. Cilvēka ar baktērijām simbioze var iet uz sāniem: agresīva mikrobiota padara cilvēku nomāktu, noslēgtu, nomāktu un tāpēc neveiksmīgu un nelaimīgu. Tomēr nav tik grūti parādīt, kurš ir saimnieks ķermenī, un likt baktērijām darboties sev.
Medicīnas zinātņu doktors, profesors Andrejs Petrovičs Prodeuss un psiholoģe Viktorija Šimanskaja 20. gada 2016. jūnijā zinātniskās kafejnīcas ietvaros sarunu šova “Burvīgais zarnu” laikā pārrunāja jaunākos pētījumus par emocionālā intelekta attiecībām ar zarnu mikrobiotu.
Organizatori neparasto vārdu aizņēmās no ārstes un biologes Džūlijas Endersas, kura 2014. gadā izdeva tāda paša nosaukuma grāmatu, kas veltīta zarnu un tās iedzīvotāju ietekmei uz mūsu dzīvi.
Kopā ar auditoriju pasākuma eksperti noskaidroja: veselīga zarna paaugstina emocionālo inteliģenci un cilvēka dzīves kvalitāti, un veselīgas zarnas atslēga ir funkcionālā uzturs. “Tu esi tas, ko tu ēd” tagad ir zinātnisks fakts. Mikrobiotas sastāvs katram cilvēkam ir atšķirīgs un atkarīgs no uztura. Pārtika aktivizē dažāda veida zarnu baktērijas. Un, ja daži izraisa stresu un trauksmi, tad citi paātrina reakciju, uzlabo uzmanību un atmiņu un palīdz pārvaldīt emocijas. Pēc zinātniskās kafejnīcas eksperta, profesora Andreja Petroviča Prodeusa teiktā, “mikrobiota ir atkarīga no dzīvesveida, uztura un genotipa, bet mikrobiota ietekmē arī cilvēka, viņa orgānu un sistēmu attīstību un darbību”.
Par “pozitīvākajiem” zinātnieki nosauca piena produktus. Cilvēka labākie draugi ir jogurts un citi probiotiskie ēdieni. Tie atbalsta veselīgu mikrobiotas līdzsvaru un pozitīvi ietekmē zarnu darbu un emocionālā intelekta stāvokli. “Attīstīta emocionālā inteliģence dod cilvēkam motivāciju, palīdz sevi realizēt, ceļ pašapziņu. Tas ir pārsteidzoši, cik ļoti mēs šajā ziņā esam atkarīgi no tā, ko ēdam! Laime un veiksme kļūst par ķermeņa fizioloģiskiem rādītājiem, un attiecīgi, ir iespējams kļūt laimīgākam un veiksmīgākam, pateicoties funkcionālā uztura izvēlei un regulārai probiotiku lietošanai. Šie pētījumi rada revolūciju psiholoģijā un medicīnā, ”sacīja zinātniskās kafejnīcas eksperte, psiholoģe Viktorija Šimanskaja.